Vai esi aizdomājies, cik ilgu mūžu nodzīvo tavs T krekls? Cik daudz apģērba glabājas skapī nevilkts, un cik bieži iegādājamies jaunas drēbes, lai gan vecās joprojām ir labā stāvoklī? Ātrā mode ir mainījusi mūsu iepirkšanās paradumus. Apģērbu pērkam vairāk, valkājam īsāku laiku un bieži vien neaizdomājamies par resursiem, kas izmantoti tā ražošanā. Ilgtspējīgāka pieeja modei sākas ar vienkāršām izvēlēm: valkāt apģērbu ilgāk, labot, pārveidot un izmantot atkārtoti.
Kopā ar ilgtspējas modes platformu “BOURZMA” īstenojām izglītojošu iniciatīvu “Pāršuj nākotni: sāc ar savu kreklu”, kas aicina paraudzīties uz apģērbu citām acīm, kā uz vērtīgu resursu, nevis ātri nomaināmu patēriņa preci. Projekta mērķis ir veicināt jauniešos izpratni par tekstila ietekmi uz vidi un iedvesmot izvēlēties ilgtspējīgākus paradumus.
Projekta laikā tapuši četri izglītojoši video, kuros apkopoti fakti par tekstila industriju, mūsu patēriņa paradumiem un iespējām samazināt ietekmi uz vidi. Aicinām noskatīties un tad paskatīties uz savu drēbju skapi jau ar pavisam citām acīm.
Vai mums tiešām ir par daudz drēbju?
Pēdējo 15 gadu laikā apģērbu valkāšanas reižu skaits ir samazinājies par aptuveni 36%, kamēr saražotā apģērba apjoms turpina pieaugt. Video stāsta par ātrās modes ietekmi, patēriņa paradumiem un to, kāpēc mūsu skapji kļūst pilnāki, bet apģērba dzīves cikls – īsāks.
Cipari ir iespaidīgi. Tie runā paši par sevi!
Katru gadu pasaulē tiek saražoti vairāk nekā 100 miljardi apģērba gabalu jeb aptuveni 92 miljoni tonnu tekstila. Tikpat iespaidīgs ir arī atkritumos nonākušā tekstila apjoms – katru gadu aptuveni 92 miljoni tonnu tiek noguldītas poligonos. Arī Latvijā apģērba patēriņš ir ievērojams – valstī ik gadu tiek ievestas vairāk nekā 27 000 tonnu jauna apģērba. Savukārt viens Eiropas iedzīvotājs gada laikā vidēji izmet 19 kilogramus tekstila. Tas ir apmēram viens pilns koferis ar drēbēm, no kurām esam nolēmuši atvadīties.
Kāpēc tekstils ir vides problēma?
Tekstila ražošanā tiek izmantoti tūkstošiem ķīmisko vielu, savukārt sintētiskie materiāli vidē sadalās pat vairākus simtus gadu. Video atklāj tekstila industrijas neredzamo ietekmi uz vidi un skaidro, kā mūsu ikdienas izvēles ir saistītas ar daudz plašākiem procesiem pasaulē.
Ko varu darīt es?
Aptuveni 61% iedzīvotāju Latvijā jau šķiro tekstilu, turklāt arvien vairāk cilvēku cenšas pagarināt apģērba dzīves ciklu. Mūsu izvēlēm ir nozīme – katru reizi, kad izvēlamies apģērbu nēsāt ilgāk, salabot, nevis izmest, vai atteikties no kārtējā spontānā pirkuma, mēs samazinām tekstila atkritumu apjomu un saudzējam dabas resursus.
Skaties pilno stāstu
Šajā video vienkopus apkopoti svarīgākie fakti par tekstila industriju, mūsu patēriņa paradumiem un to ietekmi uz vidi. Uzzini, kāpēc apģērbu pērkam arvien vairāk, kur nonāk nevalkātās drēbes un ko katrs no mums var darīt, lai tekstils kalpotu ilgāk un atkritumu būtu mazāk.
Lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu, nav nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Apģērba labošana, nodošana atkārtotai izmantošanai, augšupstrāde un pārdomātāki pirkumi ir vienkārši soļi, kas palīdz samazināt ietekmi uz vidi. Katra izvēle ir nozīmīga, un kopā tās veido pārmaiņas.
Video tapuši projekta “Otrā elpa tekstilam: jauniešu modes un vides apziņas skola” (Nr. LVAF/50/2025) ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Daibes ilgtspējas centrs” sadarbībā ar radošās ilgtspējas platformu “BOURZMA”. Iedvesmotāji: SIA “ZAAO” un AS “AJ Power Recycling”. Projekta finansētājs – Latvijas vides aizsardzības fonds.
